Produktīvie spēki ir visi materiāli līdzekļi, darbs un paņēmieni, kas tiek izmantoti produktīva procesa attīstīšanai. Tas, pēc Karls Marsx un Frīdrihs Engelss (Mēs atsaucīsimies uz šo domātāju idejām visā rakstā).
Citiem vārdiem sakot, produktīvie spēki pēc tam ietver gan materiālos labumus (instrumentus, mašīnas, zemi, izejmateriālus utt.), Gan cilvēku pūles, kas nepieciešamas produktīvas darbības veikšanai.
Jāatzīmē, ka darba dalīšana (dažādu uzdevumu, kas veido ražošanas procesu, sadalīšana), kā arī zinātne un tehnoloģija ir daļa no ražošanas spēkiem.
Šo koncepciju Markss izdomāja vēsturiskā materiālisma teorētiskajā ietvarā (mēs to sīkāk paskaidrosim vēlāk).
Produktīvo faktoru veidi
Mēs varam atšķirt divu veidu ražošanas faktorus:
- Darbaspēks: Cilvēka pūles, kas veltītas produktīvai darbībai.
- Ražošana nozīmē: Mehāniskie un tehnoloģiskie instrumenti, kā arī materiāli, kas nepieciešami preču un pakalpojumu attīstībai.
Produktīvie spēki un vēsturiskais materiālisms
Mums jāatceras, kā Karls Markss interpretēja vēsturi. To darīja no ražošanas ekonomiskajām attiecībām. Citiem vārdiem sakot, visi vēsturiskie notikumi saskaņā ar šo teoriju būtu produktīvas darbības dinamikas sekas.
Pēc Marksa domām, pārmaiņas sabiedrībā notiek kā veids, kādā darbojas preču un pakalpojumu attīstība.
Piemēram, pēc Marksa domām, kapitālisms novestu pie klases cīņas par veidu, kādā proletariāts un kapitālists. Pēdējie, pēc šīs teorijas, piesavinātos daļu no viņu darba (kapitāla pieaugums).
Šajā ziņā vēsturiskā materiālisma analīzei ir divi elementi. Pirmkārt, virsbūve, kas ir juridisko, politisko un ideoloģisko faktoru kopums. Tāpat mums ir struktūra, kurā atrodam ražošanas spēkus, kā arī ražošanas attiecības, tas ir, kā darba ņēmēji ir saistīti ar darba devējiem un kā viņi ir organizēti.
Īsāk sakot, Marksam veids, kā produktīvie spēki ir saistīti viens ar otru, ir noteicošais faktors sociālajā dinamikā un var rosināt, lai politiskajā un ekonomiskajā sistēmā tiktu radītas pārvērtības.
Ražošanas spēki turklāt ir saistīti ar virsbūvi, saskaņā ar Marksisms. Piemēram, saikne starp darbinieku un uzņēmumu lielā mērā ir atkarīga no darba likumiem. Savukārt šis tiesiskais regulējums laika gaitā varētu mainīties, ja notiek sociālie nemieri.