Valstu izaugsmes tempi vājinās. Tādās valstīs kā Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna vai valstis, kas atrodas eiro zonā, globālā riska dēļ sāk parādīties izsmelšanas pazīmes. Kas izraisa šo vājināšanos? Kādas sekas tam var būt pasaules ekonomikai?
Riska ietekme, kas globāli apdraud ekonomiku, jau tagad ietekmē ekonomiku. Valstīs piedāvātie ekonomikas scenāriji parāda skaidru vispārēju samazinājumu, un izaugsmes tempi turpina koriģēties.
Kā redzam, pasaules ekonomikas vājināšanās ir fakts. Mēs jau redzam, kā valstis paredz zemākus izaugsmes tempus nekā tie, kurus a priori paredz varas iestādes un ekonomiskās organizācijas. Tirdzniecības saspīlējuma radītās problēmas ir uzsvērušas ekonomiku, kas, domājams, 2019. gadā būs vairāk enerģiska.
Krasā korekcija tirgos, ko mēs redzējām 2018. gada decembrī, parāda skaidru riska indikatoru, kas norāda uz risku, ka valstis iestājas šausmīgajā recesijā, ko daudzi analītiķi paredzēja 2020. gadam. Palēninājuma pazīmes, kā jau teicām, ir diezgan skaidras un neliecina, ka situācija galu galā mainīsies.
Stimulu plāni, kurus piemēro centrālās bankas tādās valstīs kā Amerikas Savienotās Valstis, vai plāni, kurus Eiropā piemēro Eiropas Centrālā banka; teorētiski tām vajadzētu beigties 2019. gadā. Tomēr palēnināšanās scenārijs apstākļos, kad tiek uzturēti stimuli, ir ieslēdzis trauksmes signālus centrālajās bankās.
Jaunu likmju paaugstināšanas pārtraukšana
Kā redzējām šajās nedēļās, ASV Federālās Rezerves ir pilnībā mainījušas savu komunikācijas politiku. Kā viņi ir norādījuši, ņemot vērā palēnināšanos, ko pēdējos mēnešos piedzīvojusi ASV ekonomika, likmes vismaz uz šo brīdi paliks stabilas.
Bailes ir pieņēmušas virsroku politikā, tāpēc likmju paaugstināšana ekonomikas lejupslīdes apstākļos varētu negatīvi ietekmēt ekonomiku, izraisot tās pašas palēnināšanās tempa pieaugumu. Savukārt Eiropas Centrālā banka ir pieņēmusi politiku, kas līdzīga tai, kuru pieņēmušas Federālās rezerves.
Pašlaik Eiropas Centrālā banka Mario Dragi vadībā jau ir paziņojusi, ka tiks ierobežoti arī 2019. gada vidū paredzētie likmju paaugstinājumi. Eiropa arī neuzdrošinās atsaukt stimulu apstākļos, kad Brexit un milzīgās parādu problēmas nebeidz parādīties. Centrālā banka ir nolēmusi gaidīt normalizāciju, lai turpinātu plānoto stimulu atsaukšanu.
Šie centrālo banku lēmumi ekonomikai dod lielāku atslābumu, ko, kā redzējām, uzsvēra - iespējams, paredzamais procentu likmju kāpums. Tirgus atkal atslābina, un šī monetāro stimulu atgriešanās ir radījusi atvieglojumus ekonomikā. Tomēr mums jāpatur prātā, ka pat tad, ja stimulu pastāvīga izmantošana nedod labumu ekonomikai, straujš procentu likmju pieaugums varētu nosmakt ekonomiku un radīt neatgriezenisku kaitējumu.
Mērenāki izaugumi
Ja paskatāmies uz nākamā gada prognozētajiem izaugsmes rādītājiem, tie, kā jau teicām, parāda to ekonomikas palēnināšanos, par kuru mēs runājam, jo procenti ir ievērojami zemāki nekā pagājušajā gadā. Turklāt saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datiem, lai gan 2018. gadā mēs palielinājāmies par 3,7%, 2019. gadā ir gaidāma 0,2% korekcija, izvirzot izaugsmi 3,5% līmenī.
Pēc valstīm Amerikas Savienotajās Valstīs tās ekonomika izaugsmes tempus 2019. gadā būs aptuveni 2,5% un 2020. gadā - 2%. Izaugsme, kas, kā jau teicām, būs tālu no gada pārskata 3, 5%, kas mēs to redzējām 2018. gadā. Eiropas gadījumā tas pieaugs mazāk nekā 1,5%. Izaugsme, kas, kā tas notiek Amerikas Savienotajās Valstīs, ir tālu no 2%, ko mēs redzējām pagājušajā gadā.
Ķīnas gadījumā lietas nedaudz mainās, jo augstā izaugsmes tempa dēļ šīs ekonomikas palēnināšanās ietekme ievērojami samazinās tās izaugsmes tempus. Paredzams, ka 2019. gadā Āzijas valsts izaugsme būs zem 6%; mērenība, kas tai ļautu augt par 0,6 desmitdaļām zem pagājušā gada izaugsmes tempiem, kas Ķīnā jau uzrādīja vissliktāko izaugsmes tempu pēdējo trīs desmitgažu laikā.
Noslēgumā, kā redzam, ekonomikas vājināšanās ir plaši izplatīta un reāla. Visās valstīs ekonomika vispārīgi vājinās. Lai gan tas šķiet acīmredzams, risinājums paliek politisko līderu rokās, jo, ja visas šīs neskaidrības tiks novērstas, mēs varētu redzēt, ka tā atkal aktivizējas. Tomēr, ja tas turpināsies, mēs pavērsim ceļu pasaules ekonomikas lejupslīdēm nākotnē.
